Reizēm arī varēja attaisīt rāmi, un tad braukāties. Sanāca, ka sēdi uz sēdekļa, un stūre tev nav gan priekšā, bet gan kaut kur sānos. Bija interesanti…
Bet ne par to ir stāsts. Sākās BMX ēra, Nopirku arī sev tādu, tiesa gan, paštaisīto Bet uz priekšu gāja. Bāze bija tā pati, saliekamā riteņa, tikai drusku īsāks… Braukāju, kritu, pamatīgi braukāju uz pakaļējā rata. Remontēju un skrūvēju visu pats. Arī kameras līmēju un riepas mainīju. Biju tā iemanījies, ka varēju apvalku noņemt ar plikām rokām, nekādus instrumentus nevajadzēja. Beigās vellapēdu nokāvu un izmetu mēslainē…
Tad kādus gadus 15 nebraukāju vispār ar velo. Nu, braukt braucu, bet pašam savs nebija, jo bija jāskraida pakaļ brunčiem, un kur tad nu ar vellapēdu braukāsies pa zaļumballēm, vai citām, vaļīgo dāmu atrašanās vietām :) Arī kramā ar velo nav prāta darbs mīties, tad vajag slāt ar kājām…
Tā pagāja laiks, līdz interesantā „humpalu” veikalā ieraudzīju velo mazajam dēlam. Cena kaut kas ap 30 LVL, bet bija arī atlaižu diena, tā kā velo bija par vēl „saldāku” cenu. Velo ar amortiņu aizmugurē pa vidu (kā krosa močiem), priekšējā dakša arī ar amortiņiem. Riepas nodilušas pumpenes, ātrumu trosīte pārplēsta. Bet – velo ar ātrumiem. Nu – bija jāņem. Nopirkām, nomainīju trosīti, un sīcis sāka vizināties. Beigās izrādījās, ka šis aparāts arī mani spēj pārvadāt (no sākuma izmēģināju kramā, un kamēr neviens neredz), tiesa gan, aizmugurējais āmītis ir līdz dzelžiem atspiedies
Nu ko, āķis lūpā, jāmeklē arī sev velo. Skatījos apmēram robežās ap 150 – 180 LVL. No sākuma ilgi domāju vai nevajadzētu BMX, bet ar tādu jau nekur tālu neaizbrauksi. Un vēl visu laiku kājās jāstāv
Biju uz pāris veikaliem aizbraucis, bet sapņu dampi neatradu. Beigās atradu ss.lv, lietotu MTB velo ar 26” riepām un 21,5 rāmi. Uz pakaļējā rata ar šādu gan ir grūti braukt. Gan rāmis par lielu, gan riepas par lielu, gan arī visas iemaņas pazudušas. Jā, jā, dejotājam pauti traucē :)
Bet pavizināties ir labi :) Pāris reizes esmu mēģinājis uzbraukt kalnā, bet nu pārsvarā man vairāk patīk tādi meža ceļi, grants ceļi, nekā asfalts. Uz asfalta jābaidās no „fūrēm”, tās izdod baigo gaisa atvaru sev rinķī.
Nomainīju apvalkus gan savam velo, gan arī puikas vellapēdai. Speciāli pasūtīju riepu apvalku noņemšanas lāpstiņas. Paņēmu caur ebay, nāk komplektā 3 lāpstiņas. Tagad skatos debesīs un domāju – johaid, cik žēl, ka nav man tādu čomu, ar kuriem varētu tagad uzkāpt uz velo un aizbraukt, teiksim Rīga – Talsi. Un pēc tam uz kādu viesu namu – alus, šašliks :)
Tāds nu man ir tas sapnis – ar velo uzmīt pa dienu kādus 100 - 150 km… Bet ne maratonā, nevēlos par to maksāt, lai barā noliktu uz pāksti, un gaidītu, kad kāds uzbrauks virsū :)
Un kādas jums attiecības ar velosipēdiem?
No comments:
Post a Comment